Euroopa Liidu liikmesriikides ületab metsatagavara juurdekasv raiemahtu

Eurostat dati liecina, ka Eiropas meži aug ātrāk, nekā tos izstrādā, piemēram, Rumānija, Zviedrija un Polija ieņem vadošās pozīcijas koksnes apjoma pieaugumā.

Meži Eiropā klāj plašus apgabalus, sākot no boreālajiem skujkoku mežiem Ziemeļvalstīs un Baltijā līdz platlapju mežiem Centrāleiropā un Austrumeiropā. Jaunākie Eurostat dati apstiprina, ka 2023. gadā 23 no 24 Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām ir pieejama informācija, koksnes pieaugums bija lielāks nekā mežizstrādē iegūtais. Tikai viena valsts – Igaunija – 2023. gadu noslēdza ar mazāku koksnes krāju nekā gada sākumā. Secinājumi tapuši saskaņā ar Eurostat datiem, uzskaitot starpību starp neto gada pieaugumu un koksnes izstrādi un atainojot to kā rādītāju ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai Eiropas Savienībā.

Lielāko ikgadējo koksnes pieaugumu reģistrēja Rumānijā, kur gada laikā meža krājas pieaugums pārsniedza izstrādes apjomu par 39,9 miljoniem kubikmetru, sekoja Zviedrija ar 26,4 miljoniem m³ un Polija ar 26,3 miljoniem m³. Igaunijā vienīgajā diemžēl, situācija bija citāda. Koksnes ieguve Igaunijā sasniedza 11,6 miljonus kubikmetru, bet dabiskais pieaugums bija tikai 9,1 miljons m³, proti, pieejamie koksnes krājumi gada laikā samazinājās par 2,5 miljoniem m³. Ņemot vērā dabiskos zaudējumus līdzās koksnes ieguvei – meža ugunsgrēkus, vēja gāztos kokus, kaitēkļu postījumus, līderpozīcijā krājas pieauguma ziņā Eiropas Savienībā bija Īrija ar +3,6%, tai sekoja Dānija. Jāatzīst, ka Dānijā ir ļoti neliela kopējā meža platība, lielākās mežaudzes šai valstī atrodas nelielajā Bornholmas salā Baltijas jūras rietumos.

Portugāle, savukārt, uzrādīja augstāko mežu pieauguma tempu Eiropā – 11,1%, ko galvenokārt veicināja eikaliptu plantācijas un intensīva mežu atjaunošana. “Aptuveni 36% mūsu teritorijas ir meži. Meži un krūmāji kopā veido 69%Portugāles kopējās platības,” norādīja Portugāles premjerministrs Luišs Montenegru, atklājot valsts Mežu rīcības plānu līdz 2050. gadam. Tā īstenošanai ir piešķirti aptuveni 6,4 miljardi eiro. Premjerministrs uzsvēra: “Valsts, kas nerūpējas par mežiem, nerūpējas par sevi.”

Eurostat metodoloģija aptver tikai mērķtiecīgi iegūtu koksni, izslēdzot neparedzētus zaudējumus, kas radušies dabas katastrofās. Šī atšķirība nošķir meža apsaimniekošanas ietekmi no dabas katastrofām, ko tās ievieš plašākajos koksnes izstrādes rādītājos. Pilnīgi dati joprojām nav pieejami par Grieķiju, Spāniju un Itāliju, kas nozīmē, ka visaptverošas kopainas Eiropas Savienībā vēl nav.