Kümne aastaga on inflatsioon Lätis „ära söönud“ üle poole raha ostujõust

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2025.gada nogalē Latvijas iedzīvotāju bankas kontos atradās 12,1 miljards eiro, un šī summa turpina augt. Dati par skaidro naudu nav pieejami, taču ir acīmredzams, ka “papīra naudā” tiek glabāti vēl vairāki miljoni.

“Naudu turēt kontā vai skaidrā ir ierasti un saprotami, taču pēdējo desmit gadu laikā kopējā inflācija Latvijā sasniegusi 56% – tas nozīmē, ka par 100 eiro 2016. gada aprīlī varēja iegādāties gandrīz divreiz vairāk nekā šodien. Līdzekļi, kas visu šo laiku vienkārši stāvējuši kontā, nemanot ir zaudējuši vairāk nekā pusi savas reālās vērtības,” skaidro Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs.

Inflācija Latvijā dažādās patēriņa grupās (2016. gada aprīlis – 2026. gada aprīlis)¹:

● Stomatoloģija – +123,4% (100 € → 223,40 €)

● Ambulatorās aprūpes pakalpojumi – +104,2% (100 € → 204,20 €)

● Komunālie pakalpojumi (ūdensapgāde, u.c.) – +80,6% (100 € → 180,60 €)

● Elektroenerģija, gāze un citi kurināmie – +78,2% (100 € → 178,20 €)

● Personisko transportlīdzekļu ekspluatācija – +75,4% (100 € → 175,40 €)

● Mājoklis, ūdensapgāde, enerģija (kopumā) – +72,1% (100 € → 172,10 €)

● Pārtikas produkti un dzērieni – +71,7% (100 € → 171,70 €)

● Restorāni un kafejnīcas – +66,4% (100 € → 166,40 €)

● Veselības aprūpe (kopumā) – +53,8% (100 € → 153,80 €)

● Augstākā izglītība – +52,8% (100 € → 152,80 €)

● Cita izglītība – +50,2% (100 € → 150,20 €)

● Nepārtikas preces – +45,2% (100 € → 145,20 €)

● Preču pārvadājumi – +170,4% (100 € → 270,40 €) – pieauguma rekords

Latvija un ES: inflācijas desmit gadu vēsture

Ja analizē inflāciju Latvijā salīdzinājumā ar ES, redzams, ka kritiskākais bija 2022. gads: enerģētikas krīzes un Ukrainas kara dēļ inflācija sasniedza 17,3% – gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji ES (9,2%). Baltijas valstīs bija vieni no augstākajiem rādītājiem visā ES, to izraisīja atkarība no importētās enerģijas un lielais atvērtās ekonomikas īpatsvars.

Pēc Eurostat un CSP datiem:

Gads	Latvija	Vidēji ES	Kas notika?
2016	0,1%	~1,1%	Stabils periods, zema inflācija
2017	2,9%	~1,5%	Latvijā augstāk nekā vidēji ES
2018	2,5%	~1,7%	Mērens cenu kāpums
2019	2,8%	~1,4%	Latvijā atkal augstāk nekā vidēji ES
2020	0,2%	~0,7%	Pandēmija: inflācija ir tuvu nullei
2021	3,3%	2,9%	Sākas kāpums – piegādes ķēdes
2022	17,3%	9,2%	Enerģētikas krīze. Pīķis
2023	8,9%	6,4%	Samazinās, taču joprojām ir augsta
2024	1,3%	2,6%	Atgriešanās normā
2025	3,7%	~2,2%	Mazliet vairāk nekā ES

“Faktiski tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka uzkrājumu apjoms (12,1 miljardi eiro kontos) ir liels un ik gadu turpina pieaugt, šo līdzekļu pirktspēja strauji krītas. Tāpēc domāt, ka “es atlikšu naudu vecumdienām un pēc tam to vienkārši tērēšu”, ir kļūdaina stratēģija. Inflācija to apēdīs ātrāk, un jūs pat nepaspēsiet “izbaudīt” savus uzkrājumus,” skaidro eksperts.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām ir dzīvas šaubas par banku sistēmu uzticamību un neticība investīcijām – par sevi neļauj aizmirst 90. gadi un PSRS mantojums kā neizpratne par finanšu instrumentiem. Tā rezultātā 83% Latvijas iedzīvotāju neiegulda finanšu instrumentos, izņemot pensiju un apdrošināšanas produktus. Savukārt 22% iedzīvotāju nav finanšu drošības spilvena pat trīs mēnešiem*.

SEB uzkrājumu un ieguldījumu eksperts uzsver: “Veidojas sava veida apburtais loks: tie, kuri jau investē, spēj labāk pasargāt savus uzkrājumus no inflācijas un pakāpeniski audzēt kapitālu, kamēr pārējie ir spiesti novērot, kā inflācija samazina viņu uzkrājumu vērtību. Protams, drošības spilvenam ir jābūt, un tam jābūt ātri pieejamam neparedzētām situācijām. Parasti pietiek, ja tas sedz 3 līdz 6 mēnešu izdevumus. Taču pārējie brīvie līdzekļi var strādāt efektīvāk, piemēram, regulāri tiekot ieguldīti. Šāda pieeja faktiski ir uzkrāšana, tikai ar lielāku potenciālo ienesīgumu. Jāņem vērā, ka investēšana vienmēr saistīta ar zināmu risku, taču mūsdienās pieejami arī automatizēti risinājumi, kas ļauj ieguldīt nelielas summas regulāri un ilgtermiņā, tādējādi risku izlīdzinot un padarot ieguldīšanu pieejamāku plašākam cilvēku lokam. Ir svarīgi saprast, ka investēšana nav tikai veids, kā kļūt turīgākam, bet gan praktisks solis, lai saglabātu uzkrājumu pirktspēju.”

Tiem, kuri izprot inflācijas postošo spēku un vēlas pasargāt savus uzkrājumus, tiek organizēts Investoru festivāls, kas norisināsies jau 6. jūnijā. “Kopā ar SEB banku mēs sniedzam iespēju jaunajiem investoriem apmeklēt bezmaksas skatuvi. Ļoti svarīga ir kopiena, pieredzes apmaiņa un iespēja atklāti pārrunāt savas bailes un šaubas, kā arī pirmos soļus un dažādas uzkrājumu saglabāšanas iespējas. Tieši tāpēc festivāls palīdz spert pirmo soli, un svarīgākais ir domubiedru tikšanās,” skaidro Inta Buša, Investoru festivāla organizētāja.

Par Investoru festivālu:

6.jūnijā VEF Kvartālā notiks Investoru festivāls 2026. Finanšu eksperti, uzņēmēji un investori uz trijām skatuvēm – galvenās, tehnoloģiju un jauno investoru skatuves – spriedīs par to, kā saglabāt jau nopelnīto un vairot kapitālu. Iesācējiem kopā ar SEB banka plānota bezmaksas skatuve www.investorufestivals.lv

* SEB bankas un Norstat veiktās aptaujas dati. Aptauja veikta šī gada februārī, tajā piedalījās 1008 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.