Swedish Forest Agency assesses the consequences of storms

Pagājušā gada nogalē no 27. līdz 29. decembrim Zviedrijā plosījās pēdējo desmit gadu laikā lielākā viesuļvētra. Vētras radīto zaudējumu novērtēšana joprojām turpinās, to apjoms, visticamāk, pieaugs.

Viesuļvētra “Johanness” 2025. gada beigās nepatīkami pārsteidza Zviedrijas ziemeļu apgabalus, izraisot plašus elektroenerģijas padeves pārtraukumus un ievērojami izpostot mežaudzes. Nedaudz vēlāk Ziemeļvalstis “apciemoja” arī vētra “Anna”. Zviedrijas mežos nogāzti vairāk nekā 10 miljoni kubikmetru koksnes, kas ir lielākie zaudējumi pēdējos 10 gados.

Zviedrijas Mežu aģentūra raksturoja “Johannesu” kā “iespējams, visplašāko vētru, kas skārusi valsti pēdējo desmit gadu laikā” un ceturto “postošāko” kopš pagājušā gadsimta trīdesmitajiem gadiem. Viesuļvētra skāra Zviedriju, Norvēģiju un Somiju, nopostot plašas saimnieciski izmantojamo mežu platības.

Vislielākie postījumi ir Dalarnā un Gavleborgas apgabalā, kas atrodas 300 kilometrus uz ziemeļiem no Stokholmas. Vētras ceļš veda caur Uplandi un Norbotenas apgabalu pie Somijas robežas. Saskaņā ar Mellanskog (viens no Zviedrijas lielākajiem meža kooperatīviem) izpilddirektora Fredrika Muntera teikto, nogāztās koksnes vērtība mērāma miljardos kronu; mežstrādnieku brigādes, smagi strādājot, steidz glābt, cik iespējams, iekams gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē koki sāktu strauji bojāties.

Zviedrijā vētras laikā trīs cilvēki gāja bojā no krītošiem kokiem. Vētras laikā desmitiem tūkstošu mājsaimniecību palika bez elektrības. Somijā un Norvēģijā nebija bojāgājušo, bet arī tur bija plaši elektrības padeves pārtraukumi, bloķēti ceļi un sniega izraisīti postījumi.

Mežsaimniecības darbu vadītājs Magnuss Martinsons norādīja, ka postījumu apmēru joprojām ir grūti noteikt, jo ilgstoši sliktie laika apstākļi apgrūtina situācijas novērtēšanu. Zviedru mežsaimnieki skaidro, ka daudzas vētras skartās teritorijas joprojām ir nepieejamas kritušo koku, aizputināto ceļu un nestabilā reljefa dēļ. Zviedrijas Mežsaimniecības aģentūra brīdina, ka līdz šim aprēķinātais iznīcinātās koksnes apjoms, visticamāk, pieaugs, jo meža īpašnieki un apsaimniekotāji turpina informēt par situāciju mežos. Satelītuzskaites dati tiks atjaunināti nākamo nedēļu laikā.

“Johannesam” dažas dienas vēlāk sekoja “Anna”, palielinot postījumus Zviedrijas ziemeļos un centrālajā daļā, vēl vairāk pārslogojot jau tā maksimāli nodarbinātos ārkārtas dienestu un meža darbiniekus.

Aizvien biežākās vētras pastiprina skarbās problēmas Ziemeļvalstu meža nozarē. Klimata svārstības kļūst intensīvākas, pieaug ekonomiskie un ekoloģiskie riski. Eksperti brīdina, ka postījumu apmērs var traucēt kokmateriālu plūsmām; steidzoties glābt vētras izgāztos kokus, tiek palielināta mežizstrāde, rezultātā var pieaugt ietekme uz Eiropas tirgiem. Meža nozares speciālisti norāda, ka daudzus produktīvos mežus pasaulē pēdējā laikā ietekmējuši ekstremāli un neparedzami laika apstākļi.