Thailand Acquires Nordic Expertise in Wood Solutions Development

Forums “The Wood Solution Thailand Forum 2026” iezīmē pakāpenisku ceļu līdz 2037. gadam. Izmantojot Zviedrijas mežsaimniecības un mazo meža īpašnieku pieredzi, plānots attīstīt pilnu vērtību ķēdi – no koku stādījumiem līdz inženierkoksnes izstrādājumiem un modernai būvniecībai.

Taizeme un Zviedrija ir apņēmušās kopīgi izveidot ilgtspējīgu kokrūpniecības nozari, kas aptver visu vērtību ķēdi – no meža stādījumiem līdz inženierkoksnes produktiem un modernai būvniecībai no koka. Šāda apņemšanās seko pēc Bangkokā notikušā foruma, kurā tikās abu valstu mežsaimnieki, pētnieki, nozares vadītāji un valdības amatpersonas.

“The Wood Solution Thailand Forum 2026” norisinājās 2. jūnijā viesnīcā Eastin Grand Hotel Sathorn un ir “jaunākais posms 2022. gadā sākušamies partnerībā, kas apvieno mežsaimniecības, akadēmisko aprindu, finanšu un valdības sektorus,” norāda Taizemes vēstniece Zviedrijā Arunrunga Potonga Hamfrīsa (Arunrung Phothong Humphreys). Viņa atklāja pasākumu, jautājot: “Kāpēc tieši Zviedrija?”, pati atbildot, ka Zviedrija piedāvā spēcīgu meža nozari, progresīvu kokapstrādes rūpniecību un gadu desmitos krātu pieredzi, veiksmīgi līdzsvarojot ekonomisko izaugsmi ar vides aizsardzību.

Tā kā abu valstu attiecības ir nostiprinātas Stratēģiskās partnerības nolīgumā, vēstniece šo projektu raksturoja kā jaunu modeli, kas savieno vietējās kopienas ar zaļajām nozarēm. Iniciatīvas pirmsākumi meklējami 2022. gadā sāktajā sadarbībā starp Taizemes Karaliskās vēstniecības Stokholmā Taizemes-Ziemeļvalstu inovāciju nodaļu, Eko-inovāciju fondu (Eco-Innovation Foundation), Stokholmas Vides institūtu (SEI) un Zviedrijas Starptautiskās attīstības sadarbības aģentūru (Sida).

Uzstājoties pēc vēstnieces, Zviedrijas vēstniecības Bangkokā pirmais sekretārs Emanuels Lundins (Emanuel Lundin) raksturoja projektu kā kopīgu darbu, lai no Taizemes šobrīd nepietiekami izmantotajiem meža resursiem radītu ilgtermiņa vērtību. Viņš uzsvēra, ka attīstības process ir tikpat svarīgs kā gala rezultāts.

Māri Jiriso (Marie Jürisoo), SEI Asia direktore, kura vadīja trīs mēnešus ilgo foruma sagatavošanas posmu, sacīja, ka šis process tika veidots, lai paātrinātu attīstības tempu, padziļinātu iesaistīto pušu līdzdalību un noteiktu praktiskus nākamos soļus. Rīta sesijā uzmanība tika pievērsta vairāku kopīgu pētījumu rezultātiem, kuros analizēts Taizemes potenciāls paplašināt ilgtspējīgu mežsaimniecību un koka konstrukciju būvniecību.

Eko-inovāciju fonda direktors Ārons Kaplans (Aaron Kaplan) norādīja uz galveno jautājumu – ko šī iniciatīva sniegs Taizemei un vai tā spēs pāraugt no vienkāršas pētniecības reālā attīstībā. Pētnieki un nozares pārstāvji uzsvēra, ka panākumu sasniegšanai būs nepieciešama cieša mežsaimniecības, izglītības, būvniecības, finanšu nozaru un valdības sadarbība.

Diskusijās vairākkārt izskanēja arguments, ka šī iniciatīva ir kas vairāk nekā tikai būvniecība no koka. Runātāji regulāri atgriezās pie nepieciešamības izveidot pilnvērtīgu ekosistēmu, kas vienotu meža īpašniekus, pārstrādātājus, ražotājus, investorus, arhitektus un politikas veidotājus. Balstoties Zviedrijas pieredzē, pārstāvji izcēla mazo meža īpašnieku nozīmi, aprakstot, kā ģimenes īpašumā esošie meži ir kļuvuši par ilgtermiņa vērtību ķēdes daļu, ko atbalsta institūcijas, nodrošinot taisnīgu cenu noteikšanu, sertifikāciju un piekļuvi tirgum.

Ievērojama daļa programmas tika veltīta Taizemē jau sāktajiem projektiem – no saimnieciskajiem stādījumiem un inženierkoksnes izstrādājumiem līdz to pielietojumam būvniecībā. Īpaši tika izcelta iniciatīva “Frē ilgtspējīgas koksnes pilsētas” (Phrae Sustainable Wood City), kas atspoguļo šīs Taizemes ziemeļu provinces vēsturisko saikni ar valsts tīkkoka rūpniecību un tās potenciālu kļūt par paraugu plašākai attīstībai.

Īpaša izstāde konferencē apliecināja, cik tālu iniciatīva ir izplatījusies ārpus mežsaimniecības. Viens no stendiem iepazīstināja ar programmu, kas veicina bambusa kā nepietiekami izmantota komerciālā resursa attīstību, savukārt cits izcēla kazuarīnas (Casuarina) – priedei līdzīgas koku sugas – potenciālu, ko pētnieki uzskata par piemērotu erozijas apdraudēto piekrastes zonu stabilizēšanai. Liela nozīme atvēlēta arī izglītībai – akadēmiskajā programmā Frē provincē pašlaik mācās aptuveni 150 maģistrantūras un doktorantūras studentu, kuri kļūs par nākotnes meža resursu un vides pārvaldības speciālisteim.

Izstādē bija apskatāmas arī Meža rūpniecības tehnoloģiju departamenta izstrādātās meža produktu sertifikācijas sistēmas, kā arī Hidroinformātikas institūta plāni paplašināt esošo Ūdens apsaimniekošanas skolu par plašāku Ūdens un mežu apsaimniekošanas skolu. Vairāki projekti risināja jautājumu par to, kā lauksaimnieki var gūt ienākumus gados, kamēr koki vēl aug un briest; starp tiem bija šellakas ražošana – no kukaiņiem iegūstami sveķi, ko vēlāk pārstrādā komerciālos produktos.

Pēcpusdienas programmā uzmanība no Taizemes vietējiem celmlaužiem, kas strādā pie inženierkoksnes un bambusa izmantošanas, pārvirzījās uz starptautisko pieredzi. Zviedrijas un citu valstu organizācijas dalījās piemēros no reģioniem, kur ilgtspējīga mežsaimniecība un koka būvniecība jau ir kļuvušas par labi attīstītām nozarēm. Kaplans noslēdza forumu, raksturojot šo kustību kā procesu, kas joprojām attīstās un prasa vēl daudzu citu iesaistīto pušu pievienošanos, sakot dalībniekiem: “Šodiena ir tikai neliels ieskats tajā, kas vēl tikai sekos.”

Forumā prezentētais tālākās virzības (ceļa kartes) projekts iezīmē pakāpenisku plānu līdz 2037. gadam, kas paredz Taizemes pāreju no pamatu likšanas un pilotprojektiem līdz ražošanas apjomu palielināšanai rūpnieciskā mērogā, lai noslēgumā sasniegtu reģionālo līderību inženierkoksnes izstrādājumu un koka būvniecības jomā – horizontu, kuram, pēc Ārona Kaplana teiktā, šī partnerība ir tikai sākusi likt pamatus.