Over the last 35 years, Latvia is one of the world's leaders in reducing emissions!

Pēc siltumnīcas efektu izraisošo gāzu kopējā apjoma samazinājuma starp 1990. un 2023. gadu Latvijai bija ceturtais labākais rādītājs pasaulē. Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā statistika, 2023. gadā Latvijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms bija par 66,6% mazāks nekā 1990. gadā.

Viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem indikatoriem, īstenojot klimata pārmaiņu politikas, ir siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apjoms. Atbilstoši t.s. Eiropas Klimata likumam (Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council of 30 June 2021 establishing the framework for achieving climate neutrality and amending Regulations (EC) No 401/2009 and (EU) 2018/1999 (‘European Climate Law’), Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt neto siltumnīcefekta gāzu (SEG) iekšzemes emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, bet līdz 2050. gadam ES ir jākļūst klimatneitrālai, tas nozīmē, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisiju lielumam ir jāsasniedz nulles līmenis.

ASV jaunais kurss

No šī gada sākuma pilnīgi pretēju politiku sāka īstenot Amerikas Savienoto Valstu valdība prezidenta Donalda Trampa vadībā, nosakot, ka galvenās klimata pārmaiņu politikas atziņas ir nezinātniskas un nav atbilstošas ASV interesēm. Viens no pirmajiem ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumiem pēc stāšanās amatā (2025. gada 20. janvārī) bija par ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma (Executive order: Putting America First In International Environmental Agreements).

Rīkojumā tika konstatēts: “Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāattīsta sava ekonomika un jāsaglabā darbvietas saviem iedzīvotājiem, vienlaikus uzņemoties vadošo lomu globālajos centienos aizsargāt vidi. Vairāku desmitgažu laikā, izmantojot saprātīgu politiku, kas neierobežo privātā sektora darbību, Amerikas Savienotās Valstis ir vienlaikus attīstījušas savu ekonomiku, paaugstinājušas darbinieku algas, palielinājušas enerģijas ražošanu, samazinājušas gaisa un ūdens piesārņojumu un samazinājušas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Amerikas Savienoto Valstu veiksmīgajai pieredzei gan ekonomisko, gan vides mērķu sasniegšanā vajadzētu būt paraugam citām valstīm.”

Rīkojumā ASV prezidents solīja, ka turpmāk primāri īstenos ASV un Amerikas tautas intereses, kas nozīmē neiesaistīt ASV starptautiskos līgumos, kas “varētu kaitēt Amerikas ekonomikai vai kavēt tās attīstību”, vai arī “pārmērīgi vai negodīgi apgrūtināt ASV”. Rīkojums noteica, ka ASV vēstniekam ANO nekavējoties jāiesniedz oficiāls rakstisks paziņojums par ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.

“Jā!” oglēm, “Nē!” vēja enerģijai

Atsakoties no starptautiskajām saistībām, ASV radikāli revidēja enerģētisko politiku. Ar 2025. gada 20. janvāra rīkojumu (Temporary Withdrawal of All Areas on the Outer Continental Shelf from Offshore Wind Leasing and Review of the Federal Government’s Leasing and Permitting Practices for Wind Projects) tika atcelta jaunu vēja elektrostaciju licencēšana un iepriekš izsniegto vēja elektrostaciju licenču pagarināšana ASV teritoriālajos ūdeņos, vienlaikus atļaujot izsniegt licences, lai ASV piekrastē iegūtu naftu, dabasgāzi un minerālresurus. Ar 2025. gada 8. aprīļa rīkojumu (Reinvigorating America’s Beautiful Clean Coal Industry and Amending Executive Order 14241) tika uzdots palielināt akmeņogļu ieguvi: “Lai nodrošinātu Amerikas ekonomisko labklājību un nacionālo drošību, samazinātu dzīves dārdzību un nodrošinātu elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, mums ir jāpalielina vietējā enerģijas ražošana, tostarp ogļu ražošana. Ogles ir bagātīgas un rentablas, un tās var izmantot jebkuros laika apstākļos. Turklāt šī nozare vēsturiski ir nodarbinājusi simtiem tūkstošu amerikāņu.

“Amerikas ogļu resursi ir milzīgi, to pašreizējā vērtība tiek lēsta triljonos dolāru, un tie vairāk nekā būtiski spēj veicināt Amerikas enerģētisko neatkarību, un pārpalikumu varēs eksportēt, lai atbalstītu sabiedrotos un mūsu ekonomisko konkurētspēju. Mūsu valsts skaistie tīro ogļu resursi būs izšķiroši svarīgi, lai apmierinātu pieaugošo elektroenerģijas pieprasījumu, ko izraisa vietējās ražošanas atdzimšana un mākslīgā intelekta datu apstrādes centru būvniecība. Mums ir jāveicina un jāatbalsta mūsu valsts ogļu rūpniecība, lai palielinātu mūsu energoapgādi, samazinātu elektroenerģijas izmaksas, stabilizētu mūsu tīklu, radītu labi apmaksātas darbavietas, atbalstītu strauji augošās nozares un palīdzētu mūsu sabiedrotajiem.” Jaunā politika pārtrauca t.s. atjaunojamās enerģijas īpašu atbalstu un izvirzīja akmeņogļu ieguvi kā ASV nacionālo prioritāti:

“Amerikas Savienoto Valstu politika nosaka, ka ogles ir būtiskas mūsu nacionālajai un ekonomiskajai drošībai. Valsts prioritāte ir atbalstīt vietējo ogļu rūpniecību, novēršot federālos normatīvos šķēršļus, kas kavē ogļu ražošanu, veicinot ogļu izmantošanu, lai apmierinātu pieaugošo iekšzemes enerģijas pieprasījumu, palielinot Amerikas ogļu eksportu un nodrošinot, ka federālā politika nediskriminē ogļu ražošanu vai elektroenerģijas ražošanu no oglēm.” Vienlaikus ar vairākiem rīkojumiem (Putting People over Fish: Stopping Radical Environmentalism to Provide Water to Southern California, Stopping Radical Environmentalism to Generate Power for the Columbia River Basin) ASV prezidents pieprasīja apturēt (Stopping Radical Environmentalism) t.s. zaļo ekstrēmismu, apturot, viņaprāt, nesvarīgus dabas aizsardzības pasākumus, kas kaitēja cilvēku interesēm.

Savukārt 2025. gada 23. maijā rīkojumā (Restoring Gold Standard Science) tika norādīts uz pilnīgi nezinātniskām atziņām, kas tika izmantotas, īstenojot noteiktus politiskus mērķus.

Iepriekšējās ASV administrācijas klimata politika netika balstīta uz rūpīgu un korektu zinātnisko analīzi. No daudziem iespējamajiem klimata mainību scenārijiem tika atbalstīts nevis scenārijs ar augstāko īstenošanas varbūtību, bet tieši pretēji – “klimata pārmaiņu iespējamā ietekme” tika noteikta, balstoties uz mazāk varbūtīgu visaugstākās iespējamās sasilšanas scenāriju.

Prezidenta rīkojumā ir iekļauta atsauce uz pētījumiem (Fact Sheet: President Donald J. Trump is Restoring Gold Standard Science in America, The White House, May 23, 2025), ka ASV klimata politika tika balstīta uz “sliktāko scenāriju, vadoties no ļoti maz ticamiem pieņēmumiem”. Turklāt tika ignorēti “daudzu zinātnieku brīdinājumi, ka iegūtais rezultāts ir maldinošs”.

Jāatzīmē, ka ASV prezidenta rīkojumos nekādā mērā netiek apšaubīts rūpnieciskā piesārņojuma kaitīgums un nepieciešamība to samazināt, netiek apšaubīta nepieciešamība aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību. Tiek apšaubīta noteiktu ekonomisku un saimniecisku darbību sasaiste ar ļoti zemas varbūtības klimata izmaiņām (ekstrēmu sasilšanas scenāriju), kā arī tika stingri pieprasīts apturēt zaļo ekstrēmistu izdarības gadījumos, kad, lai netraucētu nelielas putnu populācijas ligzdošanas vietu, tika veikts ievērojams kaitējums ūdensapgādē miljoniem amerikāņu.

Kā salīdzināt izmešu apjomu?

Ikvienas pasaules valsts saimniecībā, veicot jebkuru ekonomisko darbību, radīsies gaisa piesārņojums. Pat pavardā vai ugunskurā dedzinot ekoloģiski tīru malku, sadegšanas rezultātā gaisā nonāks ogļskābā gāze un citi gāzveida produkti, tostarp arī slāpekļa un sēra oksīdi, jo slāpeklis un sērs ir augu šūnu sastāvā. Dabiskos vai ar atkritumu sadalīšanos saistītos procesos gaisā nonāks gan ogļskābā gāze, gan metāns, gan arī citi gāzveida savienojumi. Lai salīdzinātu dažādas saimniecības nozares – rūpniecību, lauksaimniecību, transportu, celtniecību utt. –, starptautiski tiek izmantots apkopojošs rādītājs – ogļskābās gāzes ekvivalents (CO₂e), kurā visas galvenās gaisa piesārņojumu (arī siltumnīcas efektu) veidojošās gāzveida vielas ar noteiktu proporciju tiek pārrēķinātas oglekļa dioksīda ekvivalentā.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā statistika par siltumnīcas gāzu emisijas apjomiem ogļskābās gāzes ekvivalentā (CO₂e), tad līdz pat 2024. gadam ASV bija lielākais siltumnīcas gāzu avots pasaulē, ievērojami apsteidzot visas ES dalībvalstis kopā. 2005. gadā Ķīnas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms bija 6,26 miljardi tonnu CO₂e, ASV apjoms bija 5,9 miljardi tonnu CO₂e, bet ES apjoms – 2,7 miljardi tonnu CO₂e. Pēdējo 20 gadu laikā Ķīna ievērojami palielināja rūpniecisko ražošanu, un vienlaikus palielinājās arī Ķīnas kopējie siltumnīcas gāzu emisiju apjomi. ES plašā mērogā sāka īstenot politiku, kā lielāku prioritāti izvirzot siltumnīcas gāzu izmešu apjomu samazināšanu. Šādas prioritātes ietekmēja rūpniecisko ražošanu ES. 2024. gadā ES kopējais rūpniecības produkcijas apjoms nemainīgās 2010. gada cenās pret 2008. gadu bija tikai par 11,6% lielāks. Savukārt ES siltumnīcas gāzu emisiju apjoms no 3,58 miljardiem tonnu CO₂e 2008. gadā samazinājās līdz 2,5 miljardiem tonnu CO₂e 2023. gadā. Tajā pašā laikā Ķīnas rūpniecības ražošanas apjoms nemainīgās cenās 2023. gadā bija 2,68 reizes lielāks nekā 2008. gadā. Vienlaikus Ķīnas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms no 7,8 miljardiem tonnu CO₂e 2008. gadā pieauga līdz 13,26 miljardiem tonnu CO₂e 2023. gadā.

Eiropas Savienībai ir niecīga ietekme uz CO₂ apjomu

Tīri matemātiski pat gadījumā, ja ES spētu kaut īsā laikā samazināt ES kopējo siltumnīcas gāzu emisiju apjomu par 50% pret 2023. gada līmeni, tad tas tik un tā nekompensētu siltumnīcas gāzu emisiju apjoma pieaugumu vienā pašā Ķīnā starp 2019. un 2023. gadu.

2023. gadā Ķīna bija vislielākais siltumnīcas gāzu emisijas avots pasaulē. Ķīnas emisiju apjoms bija 13,26 miljardi tonnu CO₂e, ASV apjoms bija 4,7 miljardi tonnu CO₂e, bet ES apjoms – 2,5 miljardi tonnu CO₂e. Savukārt 2023. gadā Indija pēc siltumnīcas gāzu emisiju apjoma (2,96 miljardi tonnu CO₂e) apsteidza ES un kļuva par trešo lielāko siltumnīcas gāzu emisiju avotu pasaulē.

Starp 2008. un 2023. gadu ES samazināja siltumnīcas gāzu emisiju apjomu par 1,07 miljardiem tonnu CO₂e. Savukārt Indijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms no 1,5 miljardiem tonnu CO₂e 2008. gadā pieauga līdz 2,96 miljardiem tonnu CO₂e 2023. gadā jeb pieauga par 1,45 miljardiem tonnu CO₂e. Ja siltumnīcas gāzu emisiju apjomiem tomēr ir kaut kāda ietekme uz klimata pārmaiņām, tad visus ES radītos siltumnīcas gāzu emisiju samazinājumus ar uzviju pārspēja viena pati Indija, ievērojami palielinot savus siltumnīcas gāzu emisiju apjomus CO₂e izteiksmē.

Kara ietekme uz izmešu apjomu

Krievija maksimālos savus siltumnīcas gāzu emisiju apjomus sasniedza neilgi pirms PSRS sabrukuma 1990. gadā, kad Krievijas siltumnīcas gāzu emisijas apjoms bija 2,4 miljardi tonnu CO₂e. 2023. gadā Krievijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms bija 2,07 miljardi tonnu CO₂e. Tomēr ir jānorāda, ka Krievijas un Ukrainas karadarbības laikā (kopš 2022. gada februāra) abas puses, īstenojot karadarbību, rada ievērojamu atmosfēras piesārņojumu ar sēra un slāpekļa oksīdiem, jo sērs un slāpeklis ir sprāgstvielu un munīcijas sastāvā. Karadarbības laikā radītais atmosfēras piesārņojums pat pārsniedz rūpniecībā radītos siltumnīcas gāzu emisiju apjomus.

Japānas siltumnīcas gāzu emisiju apjomi XXI gadsimta laikā samazinājās proporcionāli Japānas rūpnieciskās ražošanas apjomu sarukumam. 2023. gadā Japānas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms bija 0,945 miljardi tonnu CO₂e.

Gadījumā, ja trīs pasaules lielākās valstis pēc siltumnīcas gāzu emisiju apjoma (Ķīna, ASV un Indija) neplānos un neīstenos nekādus “klimata pārmaiņu” pasākumus Eiropas Savienības stingrās pieejas izpratnē un turpinās īstenot gan rūpniecisko, gan enerģētisko, gan transporta politiku atbilstoši savām nacionālajām interesēm, tad nekādas ES vienpusējās aktivitātes nespēs būtiski ietekmēt summāro visas pasaules CO₂e apjomu.

Matemātiski ES klimata politika ir bezjēdzīga. Visticamāk, ka tai ir citi – ar klimata pārmaiņu iespējamo ietekmēšanu pilnīgi nesaistīti – mērķi.

Neatkarīgi no tā, vai siltumnīcas gāzu emisiju apjomam ir vai arī nav ietekme uz atmosfēras temperatūras izmaiņām, gāzes, kuras ietilpst t.s. siltumnīcas gāzu emisijas apjoma aprēķinā, rada atmosfēras piesārņojumu. Turklāt augsta slāpekļa un sēra oksīdu koncentrācija rūpnieciskajos izmešos atmosfērā rada ļoti bīstamu piesārņojumu apkārtējai videi. Visu pasaules valstu un sabiedrību kopējs uzdevums ir samazināt saimnieciskajās darbībās radīto piesārņojumu līdz racionālam līmenim un pāriet vai ieviest tehnoloģijas, kas samazina jebkura veida piesārņojumu.

Šāds darbs globālā mērogā norisinās nepārtraukti un neatkarīgi no starptautiskajiem forumiem vai klimata aktīvistu iniciatīvām. Pasaules kopējais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms no 2013. gada, kad tas sasniedza 36,2 miljardus tonnu CO₂e, visumā ir stabilizējies un turpina nedaudz palielināties. 2023. gadā tas bija 39 miljardi tonnu CO₂e. Desmit gadu laikā pasaules kopējais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms pieauga par 7,8%.

Vienlaikus pasaules siltumnīcas gāzu emisiju apjoms palielinās mazākos tempos, salīdzinot ar vidējo rūpniecības produkcijas apjoma pieaugumu pasaulē. Līdz ar to no 2011. gada pasaules siltumnīcas gāzu emisiju apjoms uz vienu cilvēku ir stabilizējies un pakāpeniski samazinās. Ja 2013. gadā pasaules siltumnīcas gāzu emisiju kopējais apjoms bija 5 tonnas CO₂e uz katru planētas iedzīvotāju, tad 2022. gadā tas bija samazinājies līdz 4,8 tonnām CO₂e uz katru planētas iedzīvotāju, bet 2023. gadā tas bija 4,86 tonnas CO₂e uz katru planētas iedzīvotāju.

Emisiju apjomi Baltijā

Siltumnīcas gāzu emisiju kopējais apjoms Baltijas valstīs vēsturiski ir saistīts ar katras valsts specializāciju enerģētikā. Kamēr Igaunijas enerģētika bija ļoti atkarīga no Igaunijā iegūstamā kurināmā – degslānekļa – izmantošanas, Igaunijā bija visaugstākie siltumnīcas gāzu emisiju kopējie apjomi Baltijas valstīs. Latvijā pēc Daugavas HES kaskādes uzcelšanas un siltuma enerģētikas gazifikācijas bija vismazākais siltumnīcas gāzu emisiju kopējais apjoms Baltijas valstīs. Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstu rūpnieciskās ražošanas (un enerģētikas) apjomi ievērojami samazinājās, tāpēc ievērojami samazinājās arī Baltijas valstu siltumnīcas gāzu emisiju kopējie apjomi. 1990. gadā Igaunijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms bija 39,5 miljoni tonnu CO₂e, Lietuvas apjoms bija 35,1 miljons tonnu CO₂e, bet Latvijas apjoms – 19,6 miljoni tonnu CO₂e. Savukārt 2023. gadā Igaunijas siltumnīcas gāzu emisijas apjoms bija 11,4 miljoni tonnu CO₂e, Lietuvas apjoms bija 13,1 miljons tonnu CO₂e, bet Latvijas apjoms – 6,6 miljoni tonnu CO₂e. Ar šādiem samazināšanās apjomiem Baltijas valstis ir pasaules līderes pēc siltumnīcas gāzu emisiju apjoma samazinājuma 2023. gadā pret 1990. gadu. 2023. gadā pret 1990. gadu pasaules līdere siltumnīcas gāzu emisiju apjoma samazinājumā bija Ukraina. 2023. gadā Ukrainas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms bija par 82,7% mazāks nekā 1990. gadā. Otrajā vietā ar mīnus 71% bija Igaunija, trešajā vietā (-68,8%) bija Moldova, bet ceturtajā vietā – Latvija (-66,6%). Pasaules desmitniekā vēl iekļuva Armēnija (-62,8%), Gruzija (-62,7%), Lietuva (-62,7%), Rumānija (-62,3%), Kirgizstāna (-55,8%) un Ziemeļkoreja (-51,3%). Vidēji ES 2023. gadā siltumnīcas gāzu emisiju apjoms bija par 34,1% mazāks nekā 1990. gadā. Savukārt ASV samazinājums bija tikai 6,1% lielumā.

No 182 valstīm, par kurām ir pieejami dati, 51 valstī laika posmā starp 1990. un 2023. gadu siltumnīcas gāzu emisiju apjoms samazinājās, bet 131 valstī tas palielinājās, turklāt 105 valstīs siltumnīcas gāzu emisijas apjoms vismaz divkāršojās.

Vislielākie siltumnīcas gāzu emisiju apjoma pieaugumi bija valstīs, kurās šajā laikā notika pāreja no lauksaimniecības dominējošas lomas nodarbinātībā uz rūpniecības attīstību. Indijā no 1990. līdz 2023. gadam siltumnīcas gāzu emisiju apjomi palielinājās gandrīz četras reizes, bet Ķīnā – 5,5 reizes. Dienvidāzijā laika posmā starp 1990. un 2023. gadu siltumnīcas gāzu emisiju apjoms pieauga vidēji piecas reizes, bet vismazāk attīstītajās valstīs pēc ANO klasifikācijas – 5,7 reizes. Vidēji pasaulē pieaugums bija +72%.

CO₂e uz vienu iedzīvotāju

Kā liecina aprēķini, izmantojot Pasaules Bankas apkopoto statistiku, vislielākais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju ir valstīs ar lielāko rūpniecībā un celtniecībā radīto pievienotās vērtības apjomu uz vienu iedzīvotāju.

2023. gadā vislielākais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms (CO₂e) uz vienu iedzīvotāju pasaulē bija Katarā (47,1 tonna uz vienu iedzīvotāju), Kuveitā (25,9 tonnas uz vienu iedzīvotāju) un Bahreinā (25,2 tonnas uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja AAE (21,6 tonnas uz vienu iedzīvotāju), Bruneja (21,5 tonnas uz vienu iedzīvotāju) un Omāna (20,0 tonnas uz vienu iedzīvotāju).

Pasaules desmitniekā vēl iekļuva Trinidada un Tobāgo (17,7 tonnas uz vienu iedzīvotāju), Saūda Arābija (16,9 tonnas uz vienu iedzīvotāju), Krievija (14,4 tonnas uz vienu iedzīvotāju) un Kanāda (14,3 tonnas uz vienu iedzīvotāju). ASV ar 14 tonnām uz vienu iedzīvotāju bija 12. vietā pasaulē. Ķīna ar 9,4 tonnām uz vienu iedzīvotāju bija 19. vietā pasaulē. Igaunija ar 8,4 tonnām uz vienu iedzīvotāju bija 22. vietā pasaulē. Polija (7,8 tonnas uz vienu iedzīvotāju) bija 28. vietā pasaulē. Vidēji Eiropas Savienībai 2023. gadā vislielākais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms (CO₂e) uz vienu iedzīvotāju bija 5,6 tonnas, bet vidēji pasaulē – 4,9 tonnas uz vienu iedzīvotāju. Lietuva (4,6 tonnas uz vienu iedzīvotāju) bija 52. vietā pasaulē, bet Latvija (3,5 tonnas uz vienu iedzīvotāju) bija 74. vietā pasaulē. 2023. gadā vismazākais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms (CO₂e) uz vienu iedzīvotāju pasaulē bija valstīs ar nenozīmīgu vai niecīgu rūpniecībā un celtniecībā radīto pievienotās vērtības apjomu uz vienu iedzīvotāju – Afganistānā, Gvinejā-Bisavā, Ugandā, Čadā, Madagaskarā, Etiopijā, Sjerraleonē, Ruandā, Nigērā, Centrālāfrikas Republikā, Burundi un Kongo DR.

Datu analīzes rezultāti

Datu statistiskā analīze liecina, ka (neietverot pundurvalstis) ir vērojama cieša korelācija starp pievienotās vērtības lielumu rūpniecībā kopā ar celtniecību uz vienu iedzīvotāju un siltumnīcas gāzu emisiju apjomu (CO₂e izteiksmē) uz vienu iedzīvotāju.

Valstīs, kurās rūpniecībā un celtniecībā radītā pievienotā vērtība 2023. gadā bija virs 30 tūkstošiem ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, nav ciešas korelācijas starp pievienotās vērtības lielumu rūpniecībā kopā ar celtniecību uz vienu iedzīvotāju un siltumnīcas gāzu emisijas apjomu (CO₂e) uz vienu iedzīvotāju.

Šādas valstis pasaulē ir tikai trīs: Katara, Īrija un Norvēģija.

Savukārt visām pārējām pasaules valstīm ir vērojama funkcionāla saistība starp pievienotās vērtības lielumu rūpniecībā kopā ar celtniecību uz vienu iedzīvotāju un siltumnīcas gāzu emisiju apjomu (CO₂e) uz vienu iedzīvotāju.

Valstīs, kurās rūpniecībā un celtniecībā radītā pievienotā vērtība 2023. gadā bija mazāka par 30 tūkstošiem ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, ir cieša korelācija starp pievienotās vērtības lielumu rūpniecībā kopā ar celtniecību uz vienu iedzīvotāju un siltumnīcas gāzu emisiju apjomu (CO₂e) uz vienu iedzīvotāju.

Piemēram, valstu grupā, kurā rūpniecībā kopā ar celtniecību radītā pievienotā vērtība 2023. gadā bija starp 20 un 30 tūkstošiem ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, vidējais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 18,2 tonnas CO₂e.

Valstu grupā, kurā rūpniecībā kopā ar celtniecību radītā pievienotā vērtība 2023. gadā bija starp 5 un 10 tūkstošiem ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, vidējais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 6,5 tonnas CO₂e.

Valstu grupā, kurā rūpniecībā kopā ar celtniecību radītā pievienotā vērtība 2023. gadā bija starp 1 un 2 tūkstošiem ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, vidējais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 2,4 tonnas CO₂e. Savukārt valstu grupā, kurā rūpniecībā kopā ar celtniecību radītā pievienotā vērtība 2023. gadā bija mazāka pat vienu tūkstoti ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, vidējais siltumnīcas gāzu emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 0,9 tonnas CO₂e.

Statistikas analīzē ir iegūta cieša lineāra regresija starp pievienotās vērtības lielumu rūpniecībā kopā ar celtniecību uz vienu iedzīvotāju un siltumnīcas gāzu emisiju apjomu CO₂e izteiksmē uz vienu iedzīvotāju. Pašreizējā globālā tendence 2023. gada cenās ir izsakāma sekojošās sakarībās.

Samazinot siltumnīcas gāzu emisijas apjomu CO₂e izteiksmē uz vienu iedzīvotāju par vienu tonnu, par 750 dolāriem vienā gadā samazināsies pievienotā vērtība rūpniecībā kopā ar celtniecību uz vienu iedzīvotāju. Kā arī pretēji – palielinot siltumnīcas gāzu emisijas apjomu CO₂e izteiksmē uz vienu iedzīvotāju par vienu tonnu, par 750 dolāriem vienā gadā palielināsies pievienotā vērtība rūpniecībā kopā ar celtniecību uz vienu iedzīvotāju.

Regresijas taisnes determinācijas koeficients ir 0,5. Tas nozīmē, ka regresijas taisne izskaidro 50% no visas dispersijas.

Iegūtais rezultāts ir heteroskeds, kas nozīmē, ka abu parametru standartnovirze palielinās, pieaugot parametra lielumam. Visticamāk, tas liecina, ka valstīs ar augstu siltumnīcas gāzu emisijas apjomu uz vienu iedzīvotāju un augstu pievienoto vērtību rūpniecībā kopā ar celtniecību uz vienu iedzīvotāju tiek īstenoti vismaz divi rūpniecības attīstības scenāriji – viens ar relatīvi augstu siltumnīcas gāzu emisiju apjomu uz vienu iedzīvotāju un otrs ar relatīvi zemu siltumnīcas gāzu emisiju apjomu uz vienu iedzīvotāju. Tomēr kopumā iegūtā korelācija ir statistiski būtiska un liecina, ka politika, nosakot par pienākumu regulāru siltumnīcas gāzu emisiju apjoma samazinājumu, izraisīs valsts bagātības un ekonomiskās izaugsmes sarukumu, kā arī iedzīvotāju labklājības līmeņa samazināšanos. Ja vienlaikus ar prasību samazināt siltumnīcas gāzu emisiju apjomu netiks nodrošināts pievienotās vērtības papildu pieaugums nozarēs ar mazu ietekmi uz siltumnīcas gāzu emisiju apjomu par 750 ASV dolāriem uz katru CO₂e tonnu gadā katru gadu, tad sekas būs valsts bagātības un valsts konkurences spēju samazinājums.

Secinājumi

Ņemot vērā pasaules lielāko rūpniecisko ražotāju (Ķīnas, ASV un Indijas) siltumnīcas gāzu apjoma lielumu un pieauguma tendences, citu valstu politika attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm un to emisiju samazinājumu nevar būtiski ietekmēt globālo siltumnīcas gāzu emisiju apjoma samazināšanos tuvākajā laikā.

Latvija ir daļa no Eiropas Savienības, un Latvija nevar pilnībā ignorēt ES īstenotās politikas. Tomēr Latvijas interesēs ir atturēties pārspīlēti ieviest ES politikas, kuras kaitē Latvijas saimniecībai un pazemina Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Latvijas saprātīga politika ir izvairīties no pārspīlēta siltumnīcas gāzu emisiju samazinājuma, jo Latvija ir starp pasaules līderēm siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumā pēdējo 35 gadu laikā.

Neatkarīgi no ASV vai Eiropas Savienības attieksmes pret to, vai tā saucamās siltumnīcefektu veidojošās gāzes ir galvenais klimata pārmaiņu cēlonis vai nav, šīs gāzes rada gaisa piesārņojumu un pasliktina vidi, tāpēc neatkarīgi no ticības globālajai sasilšanai, klimata pārmaiņām vai zaļai paradīzei ikvienas sabiedrības interesēs ir samazināt piesārņojuma apjomu, kas cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā nonāk atmosfērā. Šim jābūt visu valstu valdību kopējam uzdevumam, tā kā, ņemot vērā globālo atmosfēras cirkulāciju, vienā zemē radītais piesārņojums ietekmēs gan attiecīgo zemi, gan arī kaimiņvalstis. Visu pasaules valstu sabiedrības interesēs ir samazināt piesārņojuma apjomu, kas nonāk atmosfērā, tiek deponēts zemē vai arī nonāk zemes ūdeņos. Šādam vajadzētu būt gan Eiropas Savienības, gan citu pasaules valstu mērķim, neizvirzot cita veida ambīcijas un pretenzijas, samazināt visās cilvēku saimnieciskajās darbībās esošo gaisa piesārņojumu līdz racionālam līmenim, ieviest tehnoloģijas, kas samazina jebkura veida piesārņojumu, nevis fokusēties tikai uz vienu parametru, lai aiz tā tiktu aizsāktas spekulācijas un tirdzniecība ar attiecīgajam parametram piekārtotajām kvotām.
Raksta pirmpublikācija žurnāla “Dienas Bizness” 2026. gada 6. janvāra numurā