The crisis in Canada's forest industry is much deeper

Kanādas enerģētikas un dabas resursu ministrs Tims Hodžsons jauna, gandrīz 130 miljonu Kanādas dolāru (CA$) finansējuma piešķiršanu papildinājis ar brīdinājumu, ka nozares dziļākās problēmas ir radušās pašu mājās, nevis Amerikā.

“Kanādas mežsaimniecības nozare ir kļuvusi par tirdzniecības krīzes pirmo vēstnesi jeb “kanārijputniņu ogļraktuvēs”, saskaroties ar strukturālām problēmām, kas sniedzas tālu aiz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem,” norāda T. Hodžsons. Viņa paziņojums izskanēja laikā, kad ministrs iepazīstināja ar gandrīz 130 miljonu Kanādas dolāru lielām investīcijām 56 mežsaimniecības projektos visā valstī.

Par finansējuma piešķiršanu T. Hodžsons paziņoja Lengfordā, Britu Kolumbijā, kur norisinājās provinču un teritoriju par mežiem atbildīgo ministru sanāksme. Naudas piešķiršana sekoja darba grupas ziņojumam, kurā brīdināts, ka pašu mājās samilzušās problēmas šobrīd draud izvērsties par eksistenciālu krīzi visā nozarē.

Paziņojums izskanējis brīdī, kad federālā valdība nozares atbalstam (kopš 2025. gada augusta) jau ir novirzījusi aptuveni 2 miljardus dolāru, lai saglabātu tās konkurētspēju un noturību pret Amerikas muitas nodokļiem. Neraugoties uz finansiālo aizmuguri, kopš augusta ir slēgts vairāk nekā ducis kokzāģētavu, 2000 strādniekiem zaudējot darbu, savukārt vēl 40 ražotņu darbs ir ierobežots, kas uz laiku ietekmējis 1000 darbavietu.

T. Hodžsons uzsvēra, ka nozare ir sasniegusi pagrieziena punktu un nevar izdzīvot, pieslēgta pie mākslīgās dzīvības uzturēšanas aparātiem; tā burtiski jāpiespiež pārveidoties. Viņš norādīja, ka nozarei ir jātiek galā ar sarežģījumiem un jāsaņem atbalsts, lai spētu “pārtapt par modernu, plaukstošu industriju”.

Ziņojumā, ko izstrādāja par nozares restrukturizāciju atbildīgā darba grupa, secināts, ka lielākie konkurētspējas šķēršļi ir vietēji, nevis no ārpuses uzspiestie. Kā galvenie iemesli minēti nestabila piekļuve kokmateriāliem par pieņemamu cenu, pārmērīgs regulējums, ilgstošs investīciju trūkums ražošanā, vāja inovāciju attīstība un nepietiekams vietējais pieprasījums pēc koksnes produktiem

Kanādas Meža produktu asociācija atzinīgi novērtēja ziņojuma secinājumus, tās prezidents Dereks Naibors šo dokumentu raksturoja kā rīcības plānu, kas tagad jāievieš dzīvē: “Šis dokuments ir spēcīgākā federālās valdības reakcija, kādu neesam redzējuši gadiem ilgi.”

Amerikas muitas nodokļi un tarifi skujkoku zāģmateriāliem šobrīd kopumā sasniedz aptuveni 35%, lai gan galīgo skaitli Vašingtona vēl nav apstiprinājusi. Britu Kolumbijas mežu ministrs Ravi Parmars šo paziņojumu nosauca par labu ziņu strādniekiem un kopienām, piebilstot, ka secinājumi palīdzēs “strukturāli mainīt nozari no nemitīgiem kāpumiem un kritumiem uz stabilitāti un paredzamību”.

Ne visi piekrita šai diagnozei. Britu Kolumbijas Konservatīvā partija apgalvoja, ka mežsaimniecībai pasaludinātais atbalsts ir nepietiekams, salīdzinot ar palīdzību, ko svarīgākajām nozarēm spējušas nodrošināt citas provinces. Partijas mežsaimniecības politikas kritiķis Vords Stamers norādīja, ka rūpnīcu slēgšanā vainojamie meklējami pašu mājās un ka “Ravi Parmaram vajadzētu ieskatīties spogulī”.

No oficiāli publiskotajiem 130 miljoniem dolāru aptuveni 67 miljoni nonāks Britu Kolumbijā, kur lielāko vienreizējo grantu nodrošināja Britu Kolumbijas Meža uzlabošanas biedrība Kamloopsā. Tās 37 miljonus vērtais projekts paplašinās mazvērtīgas koksnes un koksnes atlikumu izmantošanu, pārvēršot koksni, kas citādi tiktu sadedzināta, celulozē, bioenerģijā un granulās.