We Need to Find Someone Who Can Calculate What is More Profitable. Interview with Retired Forester Kārlis Blūms

Šķiet, Latvijas centrālajos plašsaziņas līdzekļos šī ziņa pietiekamā skaļumā vēl nav nonākusi, bet Kuldīgas novadā gan jau kādu laiku spriež par jaunas 330 kV elektropārvades līnijas Ventspils – Brocēni – Varduva/Telši izbūvi, proti, par to trases daļu, ko paredzēts būvēt, apejot Kuldīgu. Situācijā ir daudz neskaidra, sākot ar faktu, ka projekta plāns mainījies Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) sagatavošanas laikā, paralēli notikuši divi līdzīgi vietējās ainavas vērtējumi un, diemžēl, kā ierasts Latvijā, nav bijusi skaidra, saprotama un daudzpusēji izdevīga sadarbība un koordinēšana.

Vai ir skaidrs, kāpēc un vai nepieciešams jauns augstsprieguma elektrolīnijas loks ap Kuldīgu un kāpēc tieši par šo loku sākts runāt tik vēlu?

Jaunais elektropārvades līnijas apvads ap Kuldīgu ir saistīts tikai un vienīgi ar Kuldīgas pilsētas statusu UNESCO. Runa ir par to, lai objekti, ko plānots celt, neaizsegtu vai nebojātu klasisko ainavu no Kuldīgas tilta. Tā gadījās, ka laikā, kad tapa Augstsprieguma tīklu pasūtītais Ietekmes uz vidi novērtējums elektropārvades līnijai (Pamatojums ietekmes uz vides novērtējuma procesa veikšanai: Vides pārraudzības valsts biroja 2024. gada 20. septembra Lēmums Nr. 5-02-1/49/2024 “Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu”), Kuldīgas pilsēta sadarbībā ar UNESCO institūtu (IHM, Institute for Heritage Management GmbH/Mantojuma pārvaldības institūts) pasūtīja nopietnu izpēti (Skatu punktu analīze UNESCO Pasaules mantojuma objektam “Kuldīgas vecpilsēta”), lai plānos varētu iezīmēt, cik tālu no Kuldīgas redzamības zonā, cilvēkam atrodoties galvenajos skatu punktos, ir atļaujami vēja parki. (Lai vēja turbīnas nebojātu ainavu.)

Jau ir zināmas teritorijas, kur tie tiek plānoti (gan ZR, gan DA no pilsētas), šai nolūkā veikta gan pamatīga izpēte, gan vizualizācija – cik tālu un cik augsti vēja turbīnu torņi būtu iespējami vai pieļaujami. Ja pašreizējā ainava tiek sabojāta ar industriāliem objektiem, tiek sabojāts viss, kas attiecināms uz pilsētas tēlu, un tas nav pieļaujami.

Mani pārsteidza fakts, ka 2025. gadā gan UNESCO izpēte, gan Ietekmes uz vidi novērtējums saistībā ar elektrolīniju, ir veikti paralēli, bet nav notikusi savstarpēja saziņa. Manuprāt, pētnieki, kas veica rūpīgu darbu, skatoties un vērtējot, kā ainavu ietekmēs vēja rotori, būtu varējuši pievērst uzmanību arī faktam – ja jaunā augstsprieguma līnija tiek plānota augstāka (uz augstākiem balstiem) un divi vai trīs balsti galvenajā skatā (no vecā ķieģeļu tilta Ventas lejteces virzienā) būs redzami, ar UNESCO mantojumu saistītie speciālisti uzreiz būtu paskaidrojuši, ka tam tā nevajadzētu būt. Savlaicīgi konsultējoties, ietekmes uz vidi novērtējums taptu, ietverot šo svarīgo apstākli.

Patlaban izskatās, ka daudzie speciālisti, kas šai burtiski monumentālajā darbā bijuši iesaistīti, vadījušies no Augstsprieguma tīklu sākotnējā paziņojuma, proti, paliekam pie vecās trases ar sīkām nobīdēm.

Par ko ir lielākais satraukums? IVN teksta pielikumos “parādās” 5. apakšvariants, kas iekļauj trases loku caur mežu; jāteic, šis variants ir samērā neveikli iestrādāts jau gatavā ziņojumā, tātad, kā izskatās, ir tapis pēdējā brīdī. Grūti jau gatavu ziņojumu pārstrādāt tā, lai vēlāk tapušais papildinājums tajā organiski iekļautos.

Nevaru iebilst ainavu speciālistes veikumam, kas lieliski veikusi uzdoto, vērtējot Kuldīgu atsevišķi. IVN novērtējumā redzams tas pats, kas UNESCO darbā. Rezultātus es neapšaubu, bet par ko mēs, nespeciālisti, šaubāmies? Nerunāšu par tiem cilvēkiem, kas nu tiek nostādīti fakta priekšā, proti, potenciālā jaunā elektrolīnija ar 54 m platu mežā izcirstu joslu pēkšņi atradīsies viņu viensētu tiešā tuvumā. Ir mājas, no kurām jaunā līnija “parādās” ~150 m attālumā. Šo cilvēku skatījums un emocijas ir citas, es tās precīzi nevaru atspoguļot.

Runāju, kā kurzemnieks no Kuldīgas novada, kas ikdienā brauc pār tiltu, pamet acis pa labi, pa kreisi, novērtē ūdenslīmeni pie Ventas rumbas utt. Kas šai brīdī notiek ar situācijas vērtējuma svaru kausu?

Kā mežkopis es iespējamo izcērtamo meža platību (apjomu) uztveru daudz taustāmāk un tiešāk, salīdzinot ar situāciju, kurā man divas vai trīs sekundes būtu jāpaskatās uz diviem augstākiem elektrības vadu balstiem. Piebildīšu, ka “vecās (pašreizējās) elektrolīnijas” balstus no tilta redzam arī patlaban, tie ir zemāki, bet – uzsvēršu – redzami arī šodien. Man ir svarīgi rast skaidrību, vai es šo situāciju vērtēju objektīvi. Manuprāt, būtu nepieciešams kāds, kas spētu maksimāli precīzi aprēķināt ieguvumu vai zaudējumu variantā, ja augstsprieguma līnija taptu no jauna, šķērsotu mežus, papildus būvējot 7 km (esošās trases garums ir ap 13 km, ar līkumu – ap 20 km; tie ir 7 km vadiem, stabiem un darbam), ja salīdzinām ar citu iespējamu tehnisko risinājumu – vai nu atšķirīgu balstu formu, vai citu augstumu, vai kabeli. Publiski pieejamajā informācijā redzams, ka Latvijā pastāv valsts energostandarts, kurā aprakstītas kabeļlīnijas ar spriegumu 110/330kV. Standarta nosacījumi ir pieejami katram.

Uzklausot pamatojumu, kāpēc trase plānota cauri mežam, dzirdējām: “Prom (ārā) no pilsētas, lai neredz! ...un kabelis esot dārgs.” Lūdzu, iedodiet skaitļus! Cik, izmaksās rēķinot, tiks zaudēts mežs, salīdzinot ar kabeļa dārdzību? Jāatceras, ka plānotā trase skar Natura 2000 teritoriju, kas ir atsevišķs stāsts. Patlabanējā trase mežu neskar.

Speciālisti, kam lūgts plānā iezīmēt alternatīvo trasi, darbu ir veikuši profesionāli, centušies izvairīties no biotopiem, cik nu tādu platu joslu iespējams locīt. Galu galā sanāks nozāģēt ap 0,5 ha biotopu.

Ja runājam par citu niansi – jaunā trase it kā tiek nobīdīta ārpus Kuldīgas, “prom no acīm”, bet ļoti daudzi kuldīdznieki uz attiecīgo mežu dodas pastaigās, brauc ar velosipēdiem, skrien vai staigā ar suņiem...

Klausoties tavā stāstījumā, atcerējos dažādos laikos un dažādās vietās izskanējušo un diemžēl joprojām skanošo frāzi par Latvijas mežu izciršanu. Šis ir gadījums, kad mežu patiesi izcirtīs un meža vairs nebūs, tas neatjaunosies un to neatjaunos.

Tieši tā – šī ir izciršana! Tā ir Latvijas meža platības samazināšana uz visiem laikiem. Kopējā maksimālā platība, kuru var nākties izcirst 330kV trasei, ir 296,1 ha.

Kas vēl mani samulsināja? Neesmu biotopu eksperts, lai gan pirms vairāk nekā 10 gadiem esmu mācījies kopā ar cilvēkiem, kas kļuva par ekspertiem, lai varētu “skaitīt dabu”. Gūtās zināšanas man ļauj apzināties, ka daudz ko zinu pietiekami labi. Lasot IVN atzinumus, ornitoloģijas sadaļā redzu – “ietekmes nebūs”. Principā ne uz vienu putnu sugu ietekmes nebūs. Vai patiesi? Baltais stārķis tīšām vados neskries, tas skaidrs. Par melno dzilnu – “ietekmes nebūs”. Melnā dzilna attiecīgajā teriorijā mīt un iespējami tiks nocirsts arī vecs mežs. Kā tā? Vai patiesi ietekmes nebūs?

Te es sastopos ar profesionālu relatīvismu. Ja tas būtu privātais mežs un īpašnieks plānotu mežizstrādi, viņam noteikti “sistu pa pirkstiem” – tu ietekmē vidi, tu dzilnai samazini dzīvesvietas platību utt. Augstsprieguma elektrolīnijas gadījumā cilvēka ietekmes pēkšņi nav, jo tas ir liels valstisks projekts. Es to saprotu un tātad putnam ir jāatkāpjas. Bet! Manuprāt, būtu godīgi pateikt, ka ietekme uz vidi (un melno dzilnu) būs, bet mums tā jāpiecieš, jo kopējais labums ir augstāk vērtējams par viena vai piecu, vai cik putnu interesēm. Nav saprotams, kāpēc eksperts bijis spiests rakstīt, ka ietekmes nebūs.

Tas būtu jautājams ekspertam. Ko šai gadījumā saka Kuldīgas novada dome un vai domnieki ir sprieduši par kabeli kā alternatīvu?

Dome pagaidām viedokli nav paudusi. Jāteic, mūsu sarunā esam izmetuši loku un atgriezušies pie jautājuma – kur ir problēma. Problēma ir apstāklī, ka pašvaldība šim projektam nav pievērsusi pienācīgu uzmanību, neizvērtējot cilvēku reakciju. Ar cilvēkiem ir jārunā!

Skaidrs, ka absolūtais vairums kuldīdznieku un novada iedzīvotāju internetā nemeklēs un nelasīs IVN dokumentus. Tos jāmāk atrast...

...un jāspēj saprast, jo tie nav rakstīti ikvienam saprotamā valodā...

Pieļauju, “parastais kuldīdznieks” 2025. gadā pasūtītāja veiktās sabiedriskās priekšaptaujas laikā redzēja plakātus vai lasīja paziņojumus presē. Ko tie vēstīja? Par plāniem pārbūvēt 110 kV trasi par 330 kV. Labi – ja runasvīri lēma, ka vajag, lai tā būtu! Sabiedriskajā apspriešanā Kuldīgas, Saldus un Ventspils novados kopumā ir piedalījušies 84 respondenti, no tiem 22 klātienē Kuldīgā. Pats bieži piedalos sabiedriskajās apspriešanās un mana pieredze rāda, ka no sabiedrības atnāk divi, trīs cilvēki, pārējie ir speciālisti no pašvaldības un uzņēmēja pārstāvji.

Sabiedriskās apspriešanas laikā 2024. gadā neparādījās fakts par plānoto loku jeb apvadu ap Kuldīgu. Tas parādās pēkšņi, par ko top zināms 12. februārī, kad publiskajā apspriešanā piedalās cilvēki, kas negaidīti saņēmuši vēstules par augstsprieguma līnijas pārprojektēšanu, kas skars viņu īpašumus. Pārējie kuldīdznieki, šķiet, joprojām domā, ka jaunā līnija ies pa veco trasi. Kāpēc man doties uz apspriešanu, ja viss attiecas uz veco trasi?

Vai ietekmes uz vidi novērtējuma laikā ar vietējiem iedzīvotājiem nerunā un situāciju neapspriež?

IVN pielikumos ir lasāms – pasūtījums iezīmēt un izskatīt jauno trasi nācis vēlu un nesezonā... Tas vairākkārt uzsvērts – konkrētām darbībām nav jēgas, jo jaunā ideja nākusi tik vēlu, ka... piemēram, ziemā sikspārņus vai gājputnus nepētīsi, jo viņu nav. Ierakstīts, ka šogad jāveic precizējumi.

Kas attiecas uz vietējiem iedzīvotājiem, cik zinu, ar divu potenciālās trases tiešā tuvumā atrodošamies māju saimniekiem runāts nav.

21. gs. tas nav nedz saprotami, nedz pieņemami...

Īsāk sakot, demontējot pašreizējo elektrolīniju, tiek samazināta ietekme uz to māju iedzīvotājiem, kas mīt esošās trases tuvumā, kas neapšaubāmi ir ieguvums. Šo iedzīvotāju skaits ir būtiski lielāks nekā divās mājās mītošo jaunās trases gadījumā. Kas ir divas mājas? ...

Varu kļūdīties, bet radies iespaids, ka Kuldīgas novadā sabiedriskajai apspriešanai un iedzīvotāju viedoklim pievērš nopietnu uzmanību. Vai nudien nebūtu vērts topošajā projektā iedziļināties un novērtēt kabeļa izmantošanas iespējas? Ja atceries, salīdzinoši nesen šai tēmai pieskārās kolēģis Arvīds Ozols, minot, ka nebūs gana sacīt “skaits sarucis”, “kaut kas pazūd”, bet jāmin konkrēti skaitļi. “Dārgi” mūsdienās nenozīmē neko, ja nav skaidrs, ar ko salīdzināt.

Jā, noteikti! Mans lūgums visiem, kas ar šo projektu ir saistīti: “Lūdzu, atrodiet kādu, kas var aprēķināt – cik maksās kabelis, cik – alternatīvā līnija ar visām problēmām.” Galu galā – 7 kilometru garas trases izbūve nekādā gadījumā nebūs lēta, jāatceras arī par uzturēšanas izmaksām.

Kas, tavuprāt, būtu darāms tālāk?

Sabiedriskā apspriešana pagaidām ir noslēgusies, gaidāmas apspriedes klātienē.

Ļoti svarīga nianse, kas skar mūsu nozari – projekta plānotāji oficiāli nav runājuši ar “Latvijas valsts mežiem”, kuru platības tieši skars jaunā trase.

Kā minēju iepriekš, ideja nākusi samērā vēlu. Cilvēks, kas gatavojis kultūrvēsturisko ziņojumu, ir godīgi izstaigājis visu trasi no Ventspils līdz Lietuvas robežai, godīgi fiksējot dabā pilskalnus un citus arheoloģiskos pieminekļus, bet, kas ir svarīgi, šis nopietnais darbs veikts “vecā plānojuma” trasē. Piemēram, alternatīvais variants skar senkapus, tie IVN pārskatā ir minēti, bet dabā nav apsekoti (tas secināms, jo tikai šim objektam izmantota arhīva fotogrāfija).

Ainavu arhitekte ir sagatavojusi lieliskas vizualizācijas. Dabas vērtību uzskaitītāji ir minējuši par papildus veicamo darbu nepieciešamību. Piemēram, Ventas labajā krastā dzīvojošie cilvēki zina vairākus dižozolus, kas nez kā “paskrējuši” garām Ventas ielejas vērtētājiem; vietējie paši mērījuši, fotografējuši, informāciju nosūtījuši Dabas aizsardzības pārvaldei, lai reģistrē.

Rezumējot, man ir divējādas jūtas – ja kāds pārliecinātu, ka kabeļa izmaksas būtu nesamērīgi augstas, salīdzinot ar 7 km loku, lai top loks. Negatavojos nostāties pozā – tikai tā un nekā savādāk. Cilvēki pierod pie izmaiņām ainavā, pēc trim, četriem gadiem mēs aizmirsīsim, kā mežs attiecīgajā vietā izskatījās.

Starp citu, es katru dienu šķērsoju jaunās trases vietu, ja tā tur taps. 40 gadus dzīvojot šai pusē, redzu, kā mežs ir mainījies. Pašreiz tas mijas ar izcirtumiem un jaunaudzēm, kas man kā mežkopim ir dabiski, jo zinu, kā viss izskatīsies laika gaitā.

Pašvaldībai, manuprāt, esošā situācija ir jāņem vērā un, lai nekas līdzīgs neatkārtotos, jāizdomā veids, kā labāk komunicēt ar cilvēkiem. Nedomāju, ka tā būtu apzināta rīcība. Par novada vadības komandu varu teikt tikai labus vārdus.

Svarīgi būtu skaidrot, iedziļināties un pārvērtēt, publiskojot un analizējot konkrētus skaitļus.

Cik Latvijai un mums visiem tas izmaksās? Papildus trase būs uz mūsu rēķina, pieskaitot mežu, kas ne augs, ne ražos. Situācijā, kad redzam pagaidām dīkā stāvošu pāli Daugavā, problēmas sabiezē, jo ilgstošās neizdarības ar, piemēram, AirBaltic un Rail Baltica nu iegūst citu skatījumu. Ļoti svarīga ir diskusija ar kompetentiem speciālistiem – cik vēja parku mums vajag, cik mēs iegūstam, cik zaudējam, kas iegūs utt.

IVN tekstā tiek minēts – kad elektrolīnijas trasi pabeigs (30. gadu sākumā), jaunos vēja parkus pie tās varēs pieslēgt, tā ir tieša saistība. Pie 110 kV līnijas lielos vēja parkus nepieslēgsi, jauda par mazu.

Tu skar nopietnu jautājumu, par ko meža nozare aktīvi diskutē ar citiem, kas izliekas problēmu neredzam – cik un ko mums vajag. Šis jautājums nez kāpēc ir daudziem netīkams, bet teju katrai lietai vai problēmai, vai situācijai ir zināma ietilpība vai kapacitāte, vai apjoms. Citējot prof. Ilgu Kreitusi – “ir daudz lietu, kas vienkāršā valodā tantei Bauskā nav izskaidrotas.”

Jāņem vērā objektīvā patiesība un naudas apjoms. Ja iesaistās ļoti liela nauda...

...patiesība var mainīties.

Tā kā saprotu zviedriski, lasu zviedru presi un interesējos, ko viņi raksta par vēja parkiem. Savulaik Zviedrijā slēdza atomelektrostacijas, sabūvēja vēja parkus, līdzīgi rīkojās vācieši. Un – pēkšņi – izrādījās, ka ziemā anticiklona laikā vēja ir maz un var pietrūkt elektrības. Šodien zviedri kliedz, ka elektrība kļuvusi pagalam dārga, rēķinam par elektrību divkāršojoties vai trīskāršojoties, ko, saprotams, ietekmējusi aukstā ziema. Protams, tā ir zviedru problēma, kas ļoti daudz sadzīves lietu un procesu balsta tikai uz elektrību, bet... no Vācijas uz Franciju ir aizmukuši alumīnija rūpnieki (Francijā darbojas AES). Zinātāji teic, ka trūkstot bāzes jaudas, kas izlīdzina situāciju. Tās ir sarežģītas lietas, bet daudzās norisēs iesaistītie cilvēki, kam pārliecināšana ir profesija un iztikas avots, darīs visu, lai pārliecinātu pārējos, ka vajag darīt tā un tikai tā ir pareizi. Jo tā ir viņu alga.