Energy, Climate Policy and Elections – The Situation in Hungary

Latvijā bieži vien pievērš uzmanību Ungārijā notiekošajam, pārsvarā runājot par jautājumiem, kas skar atbalstu Ukrainai un ungāru tagadējās vadības “koķetēšanu” ar Krieviju. Drīzumā situācija var mainīties, jo Ungārijā jau 12. aprīlī gaidāmas patiešām vēsturiskas parlamenta vēlēšanas, kas varētu pārveidot Ungārijas, iespējams, visas Eiropas enerģētikas un klimata politiku. Jau 16 gadus Ungārijā “valda” premjerministrs Viktors Orbans, kas tiek ļoti pretrunīgi vērtēts. Viņa oponents ir centriski labējās opozīcijas līderis Peters Maģars. Ja viņš uzvarēs vēlēšanās, iespējams, tiks pārtraukta Ungārijas pastāvīgā atkarība no Krievijas fosilo resursu importa, kā arī mainīsies valsts attieksme pret Ukrainu. Klimata un enerģētikas tēmas vēlēšanu kampaņā, nav galvenās, taču skandāls, kas izvērsies saistībā ar elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru rūpnīcām un Ungārijas konflikts ar Ukrainu par naftas cauruļvadu ir “izsaucis vētru” priekšvēlēšanu periodā.

Cīņa saasinās

Pēc asas vēlēšanu kampaņas centriski labējā opozīcijas partija Tisza, kuru vada Peters Maģars, izskatās visai spēcīga. Jāatzīst, ka aptauju veicēju prognozes būtiski atšķiras. V. Orbanu atbalstošie aptauju veidotāji uzsver partijas Fidesz priekšrocības, savukārt citi, kas nav atkarīgi no valdības, liecina, ka vadībā ir P. Maģara partija. Tas nozīmē, ka vēlēšanu rezultātu prognozēšana ir ļoti problemātiska.

Kā atbrīvoties no krievu fosilajiem resursiem?

Ungārija ir viena no trim Eiropas Savienības valstīm, kurām ir visievērojamākā enerģētiskā atkarība no Krievijas. Kopš kara sākuma Ukrainā, ungāri ir ievērojami palielinājuši atkarību no krievu naftas piegādēm un tas ir noticis, neskatoties uz Eiropas mēģinājumiem samazināt naftas un gāzes importu no Krievijas. Ungāri šī gada februārī iesniedza prasību tiesā, apstrīdot Eiropas Savienības REPowerEU regulu, kas aizliedz Krievijas resursu importu. V. Orbana valdība uzsver, ka regula apdraud Ungārijas enerģētisko drošību. P. Maģars ir solījis līdz 2040. gadam divkāršot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valstī un līdz 2035. gadam izbeigt Ungārijas enerģētisko atkarību. Te gan jānorāda, ka Petera Maģara partijas kandidāts enerģētikas ministra amatam ilgu laiku ir bijis koncerna Shell vadītājs Ungārijā. Tas, protams, liek jautāt, vai tiešām P. Maģara uzvaras gadījumā ungāri sāks aktīvu enerģētikas pāreju. Ungārijas atkarība no Krievijas gāzes, naftas un kodoldegvielas, ir ļoti ievērojama.

“Krievu jautājums” arī kodolenerģijā

Krievijas atbalstītās Paks II atomelektrostacijas būvniecība kavējās astoņus gadus, tā ir sākta šī gada februārī, kad Krievijas valsts uzņēmums Rosatom oficiāli atklāja objekta būvniecību. Eiropas Savienība 2024. gadā šo projektu nepakļāva sankcijām. Ungārijas valdība uzsver, ka kodolenerģijas izmantošana ir vienīgais veids, kā sasniegt Ungārijas ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķi, valsts kodolenerģijas ambīcijas sniedzas vēl tālāk – valsts enerģētikas uzņēmums MVM un amerikāņu uzņēmums Westinghouse parakstīja memorandu par sadarbības paplašināšanu kodolenerģijas jomā, tostarp mazo modulāro reaktoru (SMR) uzstādīšanā. Tā ir tehnoloģija, kas nekur pasaulē vēl nav ieviesta.

Konflikts par naftas cauruļvadu

Ukraina joprojām ir galvenā tēma vēlēšanu kampaņā. Kā zināms, V. Orbāns ir apsūdzējis Ukrainas prezidentu par apzinātu cauruļvada Družba, pa kuru tiek piegādāta krievu nafta no Ukrainas uz Ungāriju, bloķēšanu. V. Orbans, protams, šādā veidā “satrauc” ungāru sabiedrību pirms vēlēšanām. Ukraina, savukārt, norāda, ka cauruļvads tika bojāts Krievijas bezpilota lidaparāta trieciena rezultātā. V. Orbāns kā atbildi ir ieplānojis gāzes eksporta bloķēšanu uz Ukrainu. Šai kontekstā jānorāda, ka Ungārija un Slovākija ir uz laiku atbrīvotas no aizlieguma importēt Krievijas naftu. Vēlēšanu kampaņas retorika ir kļuvusi arvien niknāka, jo V. Orbans apsūdz gan Ukrainu, gan Eiropas Savienību Petera Maģara atbalstīšanā, kas nozīmējot iejaukšanos priekšvēlēšanu procesā. Reaģējot uz karu Irānā un globālā enerģijas tirgus svārstībām, V. Orbans ir pavēlējis policijai un armijai apsargāt galveno enerģētikas infrastruktūru, kā arī paziņojis par jauniem benzīna un dīzeļdegvielas cenu ierobežojumiem.

Akumulatoru rūpnīcu problēmas

Ungārija strauji kļūst par elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru ražošanas “flagmani”, ko galvenokārt veicina vērienīgie Ķīnas un Dienvidkorejas ieguldījumi un valsts subsīdijas. Pašlaik valstī jau darbojas vai tiek būvētas 36 akumulatoru ražotnes, tomēr šī tendence ir kļuvusi ļoti pretrunīga, jo sabiedrība satraucas par audzējus izraisošām ķīmiskām vielām, kaitējumu videi, atkritumu apsaimniekošanas iespējamiem pārkāpumiem un pārredzamības trūkumu. Valdība vairākus gadus ir noraidījusi kritiku šajā jomā. Februārī publicētie dokumenti situāciju saasināja, padarot akumulatoru rūpnīcu tēmu par kritisku gaidāmo vēlēšanu kontekstā. Peters Maģars ir paziņojis, ka plāno izveidot neatkarīgu institūciju, kas uzraudzītu piesārņojošas nozares un investīcijas akumulatoru ražošanas sektorā. Šis jautājums Viktoram Orbanam radījis lielas problēmas.

Iniciatīva par Klimata likumu

Vairāk nekā 180 nevalstiskās organizācijas mudinājušas Ungārijā pieņemt jaunu klimata likumu, kas iesniegts 30 dienu ilgai sabiedriskajai apspriešanai. Likums paredzēts, lai sagatavotu valsti klimata pārmaiņu sekām un tajā ir iestrādāta emisiju samazināšanas programma.

Vides aktīvisti pret gāzes ieguvi

Ungārijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi par jaunām ieguves koncesijām dabasgāzes un jēlnaftas izpētei un ieguvei septiņos valsts reģionos. Kā zināms, 2025. gadā izpēte sākās sešās vietās. Vairākas vides aktīvistu organizācijas iebilst šiem plāniem. Aktīvisti ​​baidās, ka ūdens intensīva slānekļa gāzes ieguve radīs papildu spiedienu uz aizsargājamām dabas teritorijām, kas jau tā cieš no sausuma klimata pārmaiņu dēļ.