Europe's Trillions for Climate Goals

Turpmākajos gados Eiropai ir jāiztērē triljoni klimata mērķiem, aizsardzības modernizācijai un tehnoloģiju infrastruktūrai. Politiskajās debatēs Briselē tas bieži tiek attēlots kā slogs – izmaksas, kas mums kaut kā jāuzņemas.

Bet, ja nu triljoniem eiro vērtā Eiropas “problēma” patiesībā ir peļņas avots? Ceturtdien, 29. janvārī, vienas dienas kongresā, kas bija veltīts pandēmijas atveseļošanas un noturības fondam (RRF), Eiropas Savienības Komisijas amatpersonas izklāstīja savu nostāju.

Saskaņā ar viņu datiem, aptuveni 650 miljardi eiro pandēmijas laikā tērēto līdzekļu šajā desmitgadē radīs aptuveni 900 miljardus eiro ekonomikas kopprodukta. Tas nozīmē, ka par katru eiro, kas ieguldīts, izmantojot pandēmijas fondu, atdeve ir 1,36 eiro. Aplūkojot ieguldījumus tieši enerģētikā, šis skaitlis pieaug līdz 1,69 eiro par katru ieguldīto eiro. Ja tā ir, tad nauda, ​​kas ieguldīta Eiropas Savienības prioritātēs, piemēram, tīklos un enerģētikā, pat ja tā tiktu finansēta, aizņemoties, neapdraudētu valsts parāda ilgtspējību un ienestu vairāk, nekā izmaksā.

Vēl viens šajā kongresā atklāts fakts ir tas, ka Vācija un Nīderlande – divas turīgas valstis, kas 2020. gadā visskaļāk iebilda pret fondu, jo nevēlējās atbalstīt vājākas ekonomikas, piemēram, Itāliju, izrādījās vislielākās ieguvējas.

Nīderlande saņēma 4,3 miljardus eiro, bet citu valstu ieguldīto pandēmijas apkarošanas fondu ietekme uz ekonomiku kopumā veicināja 13 miljardu eiro “ienākšanu” apritē. Vairāk nekā puse no šīs summas nāca no Spānijas un Itālijas.

Vācijā divas trešdaļas no 66 miljardu eiro pieauguma ienāca no palielinātajiem ar RRF saistītajiem pasūtījumiem kaimiņvalstīs, kas galvenokārt bija par labu valsts pašlaik grūtībās nonākušajai ražošanas nozarei.

Ne visi delegāti pameta šo kongresu, pārliecināti par situācijas pozitīvo raksturu. “Pandēmijas atveseļošanas un noturības fonda reformu ietekme ir neizmērojama,” ziņu vietnēm norādīja Somijas starptautisko Eiropas tiesību profesore Paivi Leino-Sandberga: “Lai gan, to īsti precīzi vēl nevar zināt.” Profesore piebilda, ka Eiropas amatpersonas, kas veica pētījumu, bija “saistītas ar civildienesta noteikumiem, lai veicinātu iestāžu intereses”, un uzsvēra, ka pasākums bija “sabiedrisko attiecību vingrinājums – daļa no Eiropas Komisijas centieniem pasniegt Atveseļošanas un atjaunošanas mehānismu kā veiksmīgu…”