Ökosystemdienstleistungs-Kredite, Naturkapital- und Klimafonds – eine zielgerichtete Entwicklung findet statt

Eiropas zaļo investīciju tirgū interese par FSC sertifikācijas sistēmas ekosistēmu pakalpojumu kredītiem un dabas kapitālu strauji pieaug. Galvenais dzinējspēks vairs nav tikai uzņēmumu vēlme pēc laba mārketinga, bet gan stingri Eiropas regulējumi, kas liek korporācijām ziņot par savu ietekmi uz vidi. Apskatīsim galvenās investoru grupas un fondus, kas pašlaik visaktīvāk iepērk un finansē šos projektus Eiropā.

Korporatīvie vides un ilgtspējas pircēji – ESG

Šie ir lielie uzņēmumi, kuriem saskaņā ar jauno Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD) ir pienākums detalizēti ziņot par savu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām.

Tie ir tehnoloģiju giganti, mazumtirdzniecības ķēdes, loģistikas un iepakojuma uzņēmumi, piemēram, Tetra Pak, Kingfisher utt. Šādi milzīgi uzņēmumi nevis vienkārši pērk oglekļa kvotas, bet vēlas investēt premium klases dabas projektos. FSC ekosistēmu sertifikāts tiem sniedz garantiju, ka viņu investētā nauda tiešām ir radījusi izmērāmu dabas daudzveidības pieaugumu, piemēram, saglabātas retas sugas vai uzlabota ūdens kvalitāte konkrētā reģionā.

Specializētie dabas kapitāla un klimata fondi

Eiropā darbojas vairāki lieli investīciju fondi, kas mērķtiecīgi pērk meža zemes vai slēdz ilgtermiņa līgumus ar privātajiem mežu īpašniekiem, lai attīstītu ekosistēmu pakalpojumus.

Climate Asset Management ir Apvienotās Karalistes fonds, kas ir kopuzņēmums starp HSBC Asset Management un Pollination un investē projektos, kuri apvieno peļņu ar dabas atjaunošanu.

Mirova ir Francijas aktīvu pārvaldības sabiedrība, kas ietilpst Natixis Investment Managers grupā), kurai ir īpaši dabas kapitāla un bioloģiskās daudzveidības fondi (Mirova Land Degradation Neutrality Fund). Tie investē ilgtspējīgā mežsaimniecībā visā Eiropā.

Timberland Investment Management Organizations (TIMOs) ir tradicionālie mežu investīciju fondi, piemēram, Eiropas lielākie pensiju fondi ar specializētiem pārvaldniekiem, kas daļu no saviem mežu portfeļiem tagad novirza tikai ekosistēmu pakalpojumu attīstībai, lai gūtu peļņu nevis no koksnes izstrādes, bet no dabas saglabāšanas kredītiem.

"Zaļās" bankas un institucionālie investori

Oglekļa piesaistes un dabas daudzveidības projektos arvien aktīvāk iesaistās tādas institūcijas kā Eiropas Investīciju banka (EIB) ar saviem dabas atjaunošanas finansēšanas instrumentiem.

Arī komercbankas, piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā strādājošās bankas, sāk piedāvāt izdevīgākus kredītu nosacījumus vai tiešas investīcijas tiem meža apsaimniekotājiem, kuri var uzrādīt starptautiski verificētus ekosistēmu pakalpojumu paziņojumus.

Piecas apstiprinātās FSC sertifikācijas sistēmas ietekmes kategorijas

Lai gan teorētiski dabas pakalpojumu joma ir plaša, FSC oficiālajā procedūrā (FSC-PRO-30-006) definē 5 galvenās kategorijas, kurās meža īpašnieks var pieteikt un verificēt pozitīvo ietekmi.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (Biodiversity Conservation). Pasākumi, kas aizsargā dabiskos meža biotopus, retas sugas, palielina mirušās koksnes apjomu vai atjauno dabisko meža struktūru (piemēram, saglabājot veco koku grupas).

Oglekļa piesaiste un uzglabāšana (Carbon Sequestration and Storage). Meža apsaimniekošanas prakses maiņa, kas palielina oglekļa uzkrājumu meža biomasai un augsnei, piemēram, pāreja no kailcirtēm uz izlases cirtēm vai rotācijas perioda pagarināšana.

Ūdenssaimniecības pakalpojumi (Watershed Services). Ūdens kvalitātes un plūsmas regulēšana, piemēram, aizsargjoslu paplašināšana ap upēm un ezeriem, mitrāju atjaunošana mežā, kas novērš plūdus vai sausumu un filtrē ūdeni.

Augsnes saglabāšana (Soil Conservation). Augsnes erozijas novēršana un barības vielu saglabāšana. Tas ir īpaši aktuāli kalnainos apvidos vai reģionos ar nestabilu augsni, ierobežojot smagās tehnikas izmantošanu jutīgos periodos.

Kultūras un atpūtas pakalpojumi jeb rekreācija (Recreational Services). Meža sociālās un tūrisma vērtības uzturēšana, piemēram, infrastruktūras izveide sabiedrībai, estētiski vērtīgu ainavu saglabāšana vai vēsturisku vietu aizsardzība meža teritorijā.

Aptuvenās FSC Ekosistēmu pakalpojumu audita izmaksas

Ekosistēmu pakalpojumu verifikācija nav atsevišķs neatkarīgs sertifikāts – tā ir papildprogramma, ko var piesaistīt tikai tad, ja mežam jau ir derīgs galvenais FSC meža apsaimniekošanas sertifikāts. Izmaksas veidojas no divām galvenajām pozīcijām.

Vispirms notiek datu vākšana un ekspertu darbs, lai sagatavotos paredzamajam auditam. Pirms auditoru ierašanās ir jāizstrādā metodoloģija un jāveic bāzes līmeņa mērījumi.

Maziem un vidējiem īpašumiem līdz dažu simtu hektāru apjomam tas izmaksā no 2 000 līdz 5 000 EUR. Šajā posmā parasti nepieciešams algot sertificētu taksatoru vai dabas ekspertu, kurš sagatavo oficiālo ietekmes deklarāciju un apraksta izvēlētos indikatorus. Lieliem īpašumiem vai grupas sertifikātiem izmaksas var ar pārsniegt 10 000 EUR, jo nepieciešami sarežģītāki aprēķini kā piemēram, precīza oglekļa modelēšana vai attālinātā zondēšana.

Otrais veicamais pasākums ir neatkarīgais audits jeb verifikācija. Auditu veic akreditētas sertifikācijas iestādes, piemēram, Step Up Certification, SGS, BM Certification, Preferred by Nature u.c. Auditora darba izmaksas šajā gadījumā parasti svārstās no 1 500 līdz 3 500 EUR par sākotnējo auditu.

Ja ekosistēmu audits tiek apvienots ar ikgadējo kārtējo FSC meža auditu, izmaksas ir zemākas, jo auditoram nav jāmaksā par jaunu vizīti un ceļa izdevumiem – tās ir papildu darba stundas uz vietas. Katru gadu kārtējā auditā auditors pārbauda, vai pozitīvā ietekme joprojām tiek saglabāta – tās ir papildus izmaksas aptuveni 500-1000 EUR pie ikgadējā audita rēķina.